| |
Daudzvalodība - Latvian -
latviešu valoda (Lv)
Eiropas
Savienība veidota atbilstīgi kultūru, tradīciju un viedokļu
dažādības principam. Tas aptver
valodas.
Tas ir dabīgi
kontinentā, kur runā tik daudzās valodās. ES valstu oficiālās
valodas vien pārstāv trīs valodu grupas:
indoeiropiešu,
somugru
un
semītu.
Un, salīdzinot ar citiem kontinentiem, tas nav daudz.
Valodu dažādība ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, tāpēc ka tagad
cilvēki daudz vairāk saskaras ar ārzemniekiem. Arvien biežāk
viņi nonāk situācijās, kad ir jārunā kādā citā valodā, kas nav
dzimtā, - vai tās būtu studentu apmaiņas programmas, migrācija
un uzņēmējdarbība Eiropas tirgū, kas kļūst arvien vienotāks,
tūrisms vai pat vispārējā globalizācija.
ES Pamattiesību hartā, ko pieņēma 2000. gadā, 22. pantā
noteikts, ka Eiropas Savienība respektē valodu dažādību, un
diskriminācija valodas dēļ ir aizliegta saskaņā ar 21. pantu.
Valodu daudzveidības ievērošana tāpat kā cilvēka cieņa,
atvērtība pret citām kultūrām, iecietība un otra cilvēka
pieņemšana ir Eiropas Savienības pamatvērtība.
Šis princips attiecas ne tikai uz 23 Eiropas Savienības
oficiālajām valodām, bet arī uz daudzām reģionu un minoritāšu
valodām, kurās runā Eiropā.
Tieši dažādība padara Eiropas Savienību par to, kas tā ir: nevis
par "kausējamo katlu", kurā atšķirību nav, bet par vietu, kur
dažādība ir bagātības sinonīms.
Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis un
23 oficiālās valodas |
|
Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis un 23 oficiālās valodas:
Click on the
language
to reach the page in this particular European language |
|
| |
Rakstiskā tulkošana - Kas ir tulkošana ?
Parasti jauc rakstisko tulkošanu un mutisko tulkošanu. Tulkotājs
strādā ar rakstītiem tekstiem (piemēram, romāniem, lietošanas
instrukcijām, vēstulēm, subtitriem, tīmekļa vietnēm), taču
mutiskais tulks tulko kādas citas personas runu citā valodā.
Vairums tulkojumu ir lietišķi teksti (rokasgrāmatas, oficiāli
ziņojumi, finanšu pārskati u.c.), bet ir arī literāri tulkojumi
(dzeja, romāni, esejas utt.).
Tulkotājam atkarībā no teksta veida var būt nepieciešamas
tehniskās zināšanas, piemēram, elektronikā, finansēs, medicīnā,
ķīmijā vai botānikā, vai arī jāpārzina attiecīgā kultūra un
teksta stilistiskās veidošanas iespējas (lai varētu atveidot
dzejoli vai vārdu spēli).
Šodien ir daudz vairāk cilvēku, kuri apgūst valodas, nekā agrāk.
Tomēr vajadzība pēc tulkojumiem nav izzudusi. Gluži otrādi,
tādas parādības kā globalizācija, straujā tehnoloģiju attīstība
(kur ir jauni ražojumi, tur ir arī to lietošanas instrukcijas),
TV kanālu arvien pieaugošais skaits ir vairojušas nepieciešamo
tulkojumu apjomu.
Pēc mašīntulkojuma var gūt aptuvenu priekšstatu par to, kas ir
pateikts tekstā, kurš uzrakstīts pavisam nezināmā valodā, bet
pārpratumu risks ir diezgan augsts. Labā tulkojumā ņemts vērā
konteksts, teksta struktūra, kā arī gramatiskie noteikumi, stils
un varbūtēja daudznozīmība, ko rada sinonīmi un vārdu spēles.
Tāpēc valodu tehnoloģijas uzskatāmas par rīkiem, kas paredzēti
tulkotāju atbalstam, nevis viņu aizstāšanai.. |
|
